Pastiprināta finanšu darījumu uzraudzība Latvijā pievērš īpašu uzmanību iedzīvotāju skaidras naudas apritei un naudas plūsmai. Regulējumi nosaka ierobežojumus bankomātos iemaksājamām un izņemamām summām, kā arī pastiprina kontroli pār aizdomīgiem darījumiem.
Saskaņā ar Nodokļu un nodevu likuma 22.2. pantu, aizdomīgus darījumus var identificēt pēc vairākām pazīmēm, tostarp:
Privātpersona atklāj ienākumus, uzkrājumus vai aktīvus ar neskaidru izcelsmi, kas rada šaubas par to likumību.
Klienta finanšu aktivitātēs var novērot neparasti lielu darījumu apjomu – ienākošie maksājumi bieži sastāv no daudzām nelielām summām, kamēr izejošie ir lieli pārskaitījumi.
Nekustamā īpašuma iegāde par nepamatoti zemu cenu var liecināt par mēģinājumu slēpt patieso vērtību. Darījumiem trūkst skaidra juridiska mērķa vai loģiskas saistības ar personas vai uzņēmuma darbību, bieži tiek izmantoti viltoti dokumenti.
Aizdomīgi darījumi var notikt arī ar elektronisko naudu – bieži un lielas summas pārskaitījumi starp dažādām personām. Naudas līdzekļi tiek automātiski norakstīti no konta uzreiz pēc iemaksas, radot aizdomas par nelegālu plūsmu.
Privātpersona var veikt skaidras naudas ieguldījumus uzņēmumā vai aizdot naudu citām personām summās, sākot no 10 000 eiro, kas var liecināt par nodokļu apiešanu vai naudas atmazgāšanu.
Šie kritēriji tiek izmantoti finanšu noziegumu atklāšanai un novēršanai, stiprinot valsts ekonomisko drošību un nodokļu sistēmas caurskatāmību, ar banku ziņošanas pienākumiem un Finanšu izlūkošanas dienesta kontroli.
Latvijā tiek pastiprināta cīņa pret nodokļu nemaksāšanu, un finanšu institūcijām ir svarīga loma šajā uzraudzībā. Bankām ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par skaidras naudas darījumiem, kas pārsniedz noteiktos limitus, kā noteikts Ministru kabineta 14. pantā. Tas ietver ne tikai aizdomīgu darījumu identificēšanu un ziņošanu, bet arī detalizētas finanšu informācijas sniegšanu atbildīgajām iestādēm.
Automatizēti pārskati tiek nosūtīti arī citām likumā noteiktajām institūcijām, nodrošinot stingru finanšu kontroles mehānismu. “SEB bankas” pārstāvji uzsver, ka bankām jāievēro stingri noteikumi, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2. pantu pastāv 18 kritēriji, pēc kuriem finanšu darījumi var tikt atzīti par aizdomīgiem nodokļu kontekstā. Tie ļauj identificēt potenciāli nelikumīgas darbības, uzlabojot nodokļu sistēmas caurskatāmību un stiprinot finanšu drošību valstī.
Fiziskām personām jāiesniedz deklarācija Finanšu izlūkošanas dienestam, ja tiek veikti darījumi, kuru summa vai raksturs pārsniedz likumā noteiktos sliekšņus. Šie darījumi ietver:
Skaidras naudas operācijas virs 7000 eiro.
Pārrobežu maksājumi virs 500 000 eiro.
Dzīvības apdrošināšanas izmaksas vai atpirkšanas summas virs 100 000 eiro.
Skaidras naudas valūtas maiņa virs 5000 eiro.
Azartspēļu vai izložu kontu darījumi virs 2000 eiro.
Mākslas darbu un senlietu pirkšana vai pārdošana virs 50 000 eiro.
Mantojuma deklarēšana, ja nereģistrējamās kustamās mantas, tostarp skaidra nauda, pārsniedz 15 000 eiro.
Nauda, kas tiek dāvināta ģimenes locekļiem līdz trešajai radniecības pakāpei (bērni, vecāki, brāļi, māsas, mazbērni), netiek aplikta ar nodokļiem. Tomēr, ja gada laikā šādu dāvanu kopsumma pārsniedz 10 000 eiro, darījumi jānorāda gada ienākumu deklarācijā, pat ja tie nav apliekami ar nodokļiem.
Šie noteikumi nodrošina lielu finanšu darījumu uzraudzību, novērš noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un veicina nodokļu sistēmas caurskatāmību.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzliek nodokļus uz šādiem ienākumiem:
Aizdevumiem līdz 1500 eiro no viena aizdevēja, ja tie nav saistīti ar komercdarbību.
Aizdevumiem ārstniecības vai izglītības izdevumu segšanai, ja tie tiek veikti bezskaidras naudas norēķinu veidā un saņemti no tuviniekiem.
Aizdevumiem no laulātā vai radiniekiem līdz trešajai pakāpei, ja tie nepārsniedz noteiktu summu un tiek sniegti bez peļņas nodoma.
Dāvanas no svešām personām tiek aplikta ar progresīvo ienākuma nodokli, ja gada laikā no vienas personas saņemti vairāk nekā 1425 eiro. Tas attiecas uz draugiem, partneriem, saderinātajiem, krustvecākiem un attālākiem radiniekiem.
Deklarēšanas termiņi ir šādi: ja ienākumi nepārsniedz 78 100 eiro gadā, deklarācija jāiesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam; ja pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija jāiesniedz no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.
Šie noteikumi uzsver valsts vēlmi kontrolēt finanšu plūsmas, īpaši skaidras naudas darījumus, un svarīgi laikus deklarēt visus nepieciešamos ienākumus, lai izvairītos no problēmām.
